Apiet Savu Iekšējo Kritiķi

Nevajag ilgu laiku, lai kāds sagrautu labu ideju tiklīdz labā smadzeņu puse (kas atbild par lēmumu pieņemšanu) ielec tavā producenta krēslā un sāk veikt lēmumus par trūkstošajām jacenēm, bungu cilpām vai efektiem. Tajā pašā laikā ir aizraujoši pievienot jaunas rotaļlietas, par kurām esi samaksājis grūti nopelnītu naudu. Tad kur ir robeža? Kā nepazaudēt savu dziesmu milzīgā stilīgu siņķiku un slimu bītu sienā?

Sastopi Iekšējo Kritiķi

Šim džekam, ar kuru iepazīstinu, ir vairāki vārdi. Ego, paša ēna vai vecās, labās šaubas. Iekšējais kritiķis ir iekšējā balss, kas domā, ka ir gatavs uz visu, zin, kas cilvēkiem patīk un kas ir stilīgs un aktuāls. Mūziķa iekšējais kritiķis tipiski atrodas kreisajā smadzeņu puslodē – smadzeņu daļa, kas ir atbildīga par uzskaitēm, sekošanu līdzi laikam, zeķu organizēšanu un turēšanos pie dažām nāvīgām muzkālām frāzēm pretējam dzimumam, kad tevi pārsteidz nesagatavotu un, kad pazaudē modžo un statistikas.

Tāpat kā tu nevari izlasīt grāmatu, lai iemācītos lasīt, tu nevari sarakstīt dziesmu ar kreiso smadzeņu puslodi… vismaz nepārāk veiksmīgi. Pat, ja tev sanāk, taj nebūs dvēseles. Vai esi dzirdējis treku, kas skan stīvi? Tā ir kreisā smadzeņu puslode darbībā. Šaubas, nervozums un pārlieku liela paškritika iezogas mūzikā un neļauj taj plūst. Skan pazīstami? Izmēģini šos 5 trikus, lai atstātu kreiso smadzeņu puslodi ofisā un ārpus studijas!

1. Radi Sev Atmosfēru

Nenāk par ļaunu padarīt apgaismojumu blāvāku un izveidot radošu vidi. Iekšējais kritiķis jeb kreisā smadzeņu puslode galvenokārt mīl spožu apgaismojumu un sakārtotu telpu. Labā smadzeņu puslode, kur mīt tava mūzika, bauda ēnas, dīvainas krāsas un pat labas smaržas. Pamēģini iededzināt kādu vīraku, atvērt logu vai ieslēgt dabas skaņas fonā savā radošajā procesā. Radi vidi, kurā tava radošā pusē spēj patiesi iznākt ārā un paspēlēties. Kumelīšu, ingvera vai tulsi tēja ļoti labi atslābina. Pēc pāris malkiem tējas, dažu minūšu atslābšanas un nonākot radošajā noskaņojumā, daudz no tava iekšējā kritiķa nebūs palicis pāri.

2. Nepazaudē Objektivitāti

Kads esi pazudis savā sesijā, ausis nogurušas, ir viegli aizmirst ar ko sāki. Tādēļ uzrakstīt sarakstu ar lietām, kas jāizdara, tiešām var paglābt no tevis paša. Ieplāno laiku pirms sesijas, kad paklausies tagadējo miksu, lai saprastu, kas jālabo. Es parasti to izdaru mašīnā. Kad noklausos, pierakstu vai ierakstu audio telefonā, kas jālabo.

Vēlāk, kad nonāku studijā, es uzklausu savu pagātnes Es, kurš klausijās miksu atslābis un priecīgs mašīnā. Pagātnes Es man saka, lai es pagriežu klusāk bočku un uzgriežu skaļāk vokālus. Viņš nesaka, lai pievienoju papildus efektus vokāliem un pievienoju jaunu basa siņķiku. Pagātnes Es saka, lai es tikai izlaboju šīs pāris lietas un treks ir dzīvs un gatavs! Nekas nav pietiekami labs iekšējams kritiķim izņemot iekšējais kritiķis. Protams, iekšējais kritiķis apstiprināja manu darbu iepriekšējā sesijā – mašīnā, labā atmosfērā. Viņš negrib izskatīties pēc kretīna vai hipokrāta. Iekšējais kritiķis ir apiets!

3. Hipnoze (Paguli Diendusu)

Ja tiešām gribi apiet savu iekšējo kritiķi, pamēģini nohipnotizēt sevi. Daudzi cilvēki ir dzirdējuši mūziku savos sapņos, bet daudzos gadījumos, kad kāds palūdz nodungot dzirdēto melodiju, tā lēnām aizmirstas un izgaist. Veids, kā dzirdēt savu zemapziņas mūziku pārāk nepiepūloties, ir iet gulēt ar nodomu klausīties mūziku, atstājot sev blakus diktafonu un lapiņu ar virsrakstu, piemēram, “Mūzika”. Kad pamodīsies redzēsi lapiņu un būs lielāka iespējamība atcerēties pēdējos sapņus un ierakstīt / ierakstīt nosapņoto. Kad esi studijā, piefiksē kaut vienkāršāko melodiju, ko esi ierakstījis diktafonā, un sāc ar to strādāt. Būsi pārsteigts, ka ar laiku atcerēsies ar vien vairāk un vairāk. Pat, ja neatcerēsies vairāk detaļu, ir ārkārtīgi iedvesmojoši strādāt ar kaut ko no paša sapņiem. Esi tam atvērts!

4. Nenovērtē Par Zemu Labi Pavadītu Laiku

Nedaudz pakomponēt pēc agrākas atgriešanās no tusiņa var rezultēties labā skaņdarbā. Kā jauns mūziķis un promotētājs es guvu vērtīgu mācību, kad vēlos vakarus veltiju deju mūzikas radīšanai nevis dejošanai klubā. Kad aizej no ballītes karstākajā punktā (tā vietā lai notusētu līdz rītam), tu paņem līdzi pozitīvo satraukumu un iedvesmu uz mājām. Šis ir tas bŗidis, lai radītu mūziku. Iekāps savā personīgajā sikspārņu alā, kas zināms kā tavs laptops, iekurbulē savus plagin-us un notver nakts pozitīvo satraukumu, romantiku un sensācijas. Tavs iekšējais kritiķis tik labi pavada laiku, ka nepievērš uzmanību tam, ko dari!

5. Nomaini Presetu

Ja tavs iekšējais kritiķis ir reāls dīvainis iekš tavas galva un negrib likt tevi mierā, tev varbūt vajadzētu izmainīt viņu pilnībā. Piemēram, varbūt tā ir tavas mammas balss, kas nepārtraukti saka, lai esi uzmanīgs un varbūt mēģina ieskaidrot, lai tu izvairies situācijām, kurās iepriekš esi kļūdijies. Tagad pamēģini tā: paskaties dažas intervijas ar tavu mīļāko producentu, ieraksta skaņu režisoru vai filmu režisoru. Kad esi sapratis, no kurienes nāk viņu daiļrade, iztēlojies, ka sadarbojies ar viņu, kad strādā pie sava projekta. Ko viņi iesaka? Kā viņu ieteikumi ietekmē tavu darbu? Interesanti ir tas, ka tu izmanto savu izdomu jaunā, radošā veidā un apej savi iekšējo kritiķi.

Kopsavilkums

The bottom line when it comes to the inner critic is that it’s a safety mechanism that becomes a little overprotective when heeded on a regular basis. When you begin to work around it, eventually you begin to work with it and that’s when things get truly magic. Because, technically speaking, you’re getting to know yourself. And that’s magic.

Pamatā iekšējais kritiķis ir drošības mehānisms, kas paliek pārāk aizsardzīgs, kad to sāk pielietot regulāri. Kad sāc strādāt to apejot, ar laiku jūs sāksiet sastrādāties un tad rodas patiesa maģija, jo tu sevi iepazīsti un tas ir maģiski!