Katalogs
0

Grozs ir tukšs.

Dzirdes bojājumi: muziķu dzirdes aizsardzības gids

Mums visiem vajadzētu sargāt savu dzirdi – ne tikai heavy metal bundziniekiem! Rakstā Joe Albano paskaidro, kā rūpēties par savu dzirdi.

Lielākā daļa mūziķu un audio industrijas pārstāvju mūsdienās ļoti labi apzinās, ka jārūpējas par savu dzirdi, bet nenāk par ļaunu ik pa laikam atgādināt par to, kas dzirdi apdraud un kā paglābs no ilgtermiņa bojājumiem.

Mūsu ausis ir apbrīnojami mazi mehānismi. Skaņa ceļo cauri dažādiem šī mehānisma posmiem un caur nervu galiem tiek nogādāti uz smadzenēs.

Skaņas spiediena izmaiņas caur auss kanālu nonāk līdz bungādiņai, kura attiecīgi no šīm izmaiņām iekustas. Šī vibrācija tiek mehāniski nogādāta uz vidus ausi – tur tā ceļo caur trīs maziem kauliņiem. Šie kauliņi veic divkāršu uzdevumu – tie nogādā skaņas vibrāciju uz iekšējo ausi un tajā pašā laikā pasargā no dzirdes bojājumiem – ja skaņas viļņa vibrācija ir pārāk intensīva, vidus auss kauliņi darbojas kā kompresors, vibrāciju ierobežojot pirms tā nonāk līdz iekšējai ausij. Protams, nav absolūta garantija, ka tas nostrādās jebkuros apstākļos, bet vismaz ir maza aizsardzības kārta. Iekšējā ausī skaņas vilnis ceļo ar šķidrumu piepildītā caurulē (kohlejā), kur tā iekustina sīkus nervu galiņus – matu audus, skropstas. Šie nogādā šo kustību caur dzirdes nerviem uz smadzenēm… un lūk – mēs dzirdam!

Kas džinkstoņa?

Dzirdes bojājums, kas norisinās, ja skaņas uztveršanas laikā tiek bojāta skropsta, kas vairs nespēj reaģēt uz skaņas viļņiem. Šāds dzirdes traucējums izpaužas divos veidos: pārejoša skaņas sliekšņa nobīde vai paliekoša skaņas sliekšņa nobīde. Protams, pēc pārejošas skaņas sliekšņa nobīdes auss spēj atlabt, bet paliekoša skaņas sliekšņa nobīde norāda uz paliekošu dzirdes zudumu zināmā mērā.

Simptomi abos gadījumos ir vienādi: uztveršanas jūtības zudumi, sākotnēji ap 4kHz, kur mūsu auss ir visjūtīgākā, un iespējama džinkstoņa vienā vai abās ausīs. Jūtības zudums šajā skaņas spektra daļā pazemina skaņas tīrību un saprotamību – šis var būt ļoti minimāls un var tikt nepamanīts, bet var būt pietiekami acīmredzams, lai cilvēks pamanītu izmaiņas dzirdes uztverē. Šo džinkstošu sauc tinīts – šis arī var būt pietiekami knaps, lai to piefiksētu tikai istabā ar neierasti klusu fona troksni – visbiežāk cilvēki to pamana mēģinot iemigt – vai pietiekami skaļšs, lai to pamanītu jebkuros apstākļos.

Ja tā ir pārejoša skaņas sliekņa nobīde, šie simptomi pazudīs. Parasti tie pazūd pēc pāris dienām – pieņemot, ka šajās dienās ausis tiks atpūtinātas no saskarsmes ar skaļiem skaņas avotiem. Bet, ja tā ir paliekoša skaņas sliekšņa nobīde, tad šie simptomi, protams, paliks un bieži vien attīstīsies. It īpaši, ja saskarsme ar skaļajiem skaņas avotiem turpināsies. Džinkstoņa (tinīts) var būt pietiekami manāma, lai būtu nepieciešamība pēc medicīniskas palīdzības, bet efektīva izārstēšanas metode šobrīd vēl nav.

Kurš ir apdraudēts?

Tātad kurš ir apdraudēts un kādos apstākļos starp mūziķiem un audio industrijas cilvēkiem? Nu īsā atbilde ir visi ir potenciāli apdraudēti, taču dažās situācijās risks ir daudz lielāks nekā citās. Ņemot vērā skaņas spiedienu akustiskajiem instrumentiem – pat nerunājot par apskaņotiem – jebkuram mūziķim, kurš regulāri atrodas tuvu skaļam skaņas avotam, vajadzētu domāt par ausu aizsardzību.

Bundziniekiem ir īpaši pakļauti dzirdes bojājumiem. Tas nav tikai no, piemēram, drobenes, kam ir viena no spēcīgākajām skaņas atakām, bet arī bungu šķīvji, kuri skan ausij ļoti jūtīgā skaņas spektra daļā, kur bojājumi visbiežāk parādās visātrāk, un tie visbiežāk ir novietoti ausu līmenī. Ģitārists, kuram patīk atrasties tieši pie sava pārslogotā pastiprinātāja arī sevi apdraud ar līdzīgiem dzirdes bojājumiem. Mūziķi, kuri spēlē klusus instrumentus, piemēram, flautiste, nav pilnībā pasargāta, jo, ja viņa spēlē orķestrī, tad aiz viņas atrodas trompetisti un trombonisti, kas vairs nav klusi. Pašiem trompetistiem un trombonistiem risks nav tik liels, jo metāla pūšamo instrumentu skaņa izplatas virziendarbīgi. Protams, mūzikas atskaņošana uz skaļruņiem ietekmē jebkuru, kurš atrodas tiem tuvumā.

Tie nav tikai decibeli

Visi zin, ka skaļas skaņas bojā dzirdi, bet pārsvarā cilvēki nezin, cik skaļi ir pārāk skaļi. Diemžēl uz šo jautājumu nav īsas atbildes, jo skaņas līmenis nav vienīgais, kas to nosaka. Tas ir skaņas līmenis kombinācijā ar laiku, cik ilgi esi pakļauts bīstamajam skaņas līmenim.

No pēkšņām skaņām, kas sasniedz sāpju sliekšņa līmeni, kā ieroča šāviens vai atrašanās tuvu salūtam ir īpaši jāizvairās, jo pat tikai viena saskarsme var būt pietiekami bīstama, lai atstātu paliekošas sekas. Bet parasti mūziķi un studijas cilvēki nestrādā ar tik skaļām vai pēkšņām skaņām. Tā vietā ir nepārtraukts skaņu plūdums, kas var būt vēl bīstamāk.

Laika ietekme

Jo skaļāka ir skaņa virs konkrēta skaļuma (dBspl), jo mazāk laika ir vajadzīgs, lai traumētu dzirdi. Jebkura skaņa virs apmēram 85-90 dBspl var būt bīstama, ja atskaņota pietiekami ilgi. Un ilgstoša mūzikas atskaņošana 90-100 dBspl var viegli radīt pārejošas skaņas sliekšņa nobīdes. Darbiniekiem, kuriem nākas saskarties ar skaļiem skaņas līmeņiem darbā, OSHA (Occupational Safety and Health Administration) ir ieviesuši regulāciju, lai limitētu ilgumu, kurā darbiniekiem nākas atrasties nepārtrauktu skaņu ietekmē. Ar šīm regulācijām var iepazītiem viņu mājaslapā.

Kaut gan OSHA pamata darbības lauks ir nepārtrauktas skaņas, piemēram, turbīne, ar ko kādam fabrikas darbiniekam nākas saskarties ilgstoši katru dienu. Mūzika nav tik turpinoša vai drīzāk tik stabila, nepātraukta skaņas līmenī (kaut gan daži mūsdienu miksi ir tik pārkompresēti, ka tuvojas tam), tādēļ OSHA nosacījumi nav tik tieši skatuves un studijas situācijām. Bet princips paliek – mūziķiem un studijas darbiniekiem vajadzētu taisī regulāras atpūtas – ideālajā gadījumā apmēram 15 minūtes reizi pāris stundās ne tikai lai sargātu savu dzirdi – to vajadzētu darīt arī tehnisku un radošu iemeslu dēļ.

Parasts ieteikums studijas darbam ir monitorēt skaņu ap 83dBspl, kas ļauj strādāt ilgāku laiku, neapdraudot dzirdi, bet daudzi cilvēki ir pieraduši strādāt ap 90dBspl, tādēļ atpūta ir nepieciešama.

Monitorējot uz austiņām obligāti jāveic regulāras atpūtas – skaļums austiņās bez zemā spektra vibrācijām no skaļruņiem var būt maldinošs un daudzām austiņām ir izteikta skaņas klātbūtne un tas atkal ir dzirdei jūtīgajā spektra daļā ap 3-4 kHz.

Protams, dažreiz nav iespējas ietekmēt skaņa spiedienu vai cik ilgi esi tam pakļauts. Mūziķi tūres laikā vai studijas asistenti, kuri strādā ar producentiem, kuriem patīk sesijas viscaur naktij un nevēlas atiet, ir neizbēgami pakļauti potenciāli riskantiem skaņa līmeņiem. Tādā gadījumā jāpadomā par ausu aizsardzību. Skaidrs, ka daudziem nepatīk piestūķēt ausis – es to saprotu – bet, ja tu ej mājās katru dienu ar džinkstoņu ausīs, tev vajadzēt kaut ko darīt lietas labā citādi vienu dienu šī džinkstoņa palikts.

Ja saproti, ka vajag aizsargāt dzirdi, nesāc piebāzt ausis ar salvetēm vai vatēm – tas ir diezgan neefektīvi. Un tie lētie dzeltenie vai rozā ausu aizbāžņi, kurus vari dabūt aptiekā, palīdz minimāli uz ielas, bet tie par daudz apslāpēs skaņu un nevienmērīgi, tādēļ, strādājot ar mūziku, tev tas nederēs. Tā vietā tev vajadzētu papētīt augstas kvalitātes dzirdes aizsardzību, kas pilnībā piekļaujas tavai ausij – šis variants precīzāk noslāpē visu skaņas spektru vienādi.

Pats galvenais – neviens, kam rūp viņa dzirde, nevar atļauties ignorēt dzirdes bojājuma simptomus, lai arī cik knapi manāmi tie būtu. Mūziķiem un cilvēkiem, kas darbojas ar audio, dzirde ir mūsu instruments un par to ir jārūpējas – citējot klišeju: tev pienākas tikai viens ausu pāris.

Zīmoli

Visi zīmoli

Tu pievienoji jaunu produktu grozā Skatīt grozu

Mums ir cepumi! Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat mūsu sīkdatņu lietošanai. Uzziniet vairāk par Sīkdatņu izmantošanas politika